LNB būvniecība: padarītais un darāmais

LNB būvniecība: padarītais un darāmais
{ABC_CITATION TEXT=[Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai 2010. gadā no sākotnēji paredzētajiem 38,5 miljoniem latu piešķirti vien 12 miljoni. Kā deklarējuši būvnieki, lai Gaismas pili pabeigtu likumā paredzētajā laikā, šogad celtniecībai būtu jāatvēl daudz lielāka summa par piešķirto. Samazinātā finansējuma dēļ Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) pārstāvji pagājušā gada nogalē strādāja pie izmaiņām darbu plānā un iesniedza to izskatīšanai. Pagaidām nav zināms, kāda būs pasūtītāja un būvuzraudzības atbilde.]}
Kas šogad iecerēts Saskaņā ar būvnieku plāniem 2010. gadā ir iecerēts betonēt LNB ēkas dzelzsbetona karkasu līdz devītajam stāvam; pavisam ir paredzēti 12 stāvi. Šajā gadā tiks montētas jumta konstrukcijas un ieklāta hidroizolācija, savukārt pašā ēkā veikta mūra un grīdas betonēšana. NBA uzsver, ka visos darbos, cik vien iespējams, tiek izmantoti Latvijā ražotie materiāli. Piemēram, transportbetonu projektam piegādā SIA "Cemex", bet mūrjavu – SIA "Sakret". 2010. gadā paredzēts veikt arī fasādes montāžu, ko samazinātā finansējuma dēļ neizdevās iesākt pērn. Tāpat paredzēta inženiertehnisko tīklu maģistrāļu izbūve. Jāatgādina, ka LNB būvdarbus veic NBA, ko veido trīs Latvijas būvkompānijas – SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve". Saskaņā ar līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi" ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008. gada 15. maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu. LNB būvlaukums 2009. gadā 2008. gada decembrī LNB būvlaukuma teritorijā pirmoreiz kopā sanāca Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sabiedriskā uzraudzības padome. Tās izveides iniciators bija valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi". Sabiedriskā uzraudzības padome tika veidota kā neatkarīga konsultatīva institūcija, kurā pārstāvētas būvniecības nozares profesionālās un nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Būvinženieru savienība, Būvnieku asociācija, biedrība "Latvijas būvnieku stratēģiskā partnerība" un Celtnieku arodbiedrība, kā arī sabiedrība par atklātību "Delna". Par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume. Sabiedriskās uzraudzības padomes mērķis – regulāri piedalīties LNB būvniecības procesa uzraudzībā, kā arī apspriest sabiedrības ieteikumus un iebildumus par projekta īstenošanas gaitu.
2009. gada pavasarī tika pabeigta LNB būvlaukuma iekārtošana. Gada pirmajos mēnešos tika pabeigta pamatu plātnes betonēšana un sākta zemes atpakaļatbēršana, tāpat sākta betona karkasa izbūve virs nulles cikla. Kopumā līdz pērnajam aprīlim bija izpildīti būvdarbi 10 881 556 latu vērtībā. Ēkas karkasā bija iebūvēti 7300 m3 betona (25% kopējā apjoma, neskaitot pāļus un pamatu plātni) un 1400 t armatūras (30% kopējā apjoma). Tika pabeigti maketa pamati un dzelzsbetona karkass, un maijā sākta maketa fasādes instalācija. Šai laikā būvlaukumā katru dienu darbojās vidēji 150 strādnieki, bet dažādiem darbiem bija apstiprināti vairāk nekā 42 darbuzņēmēji. Līdzīgi kā citās jomās mūsu valstī arī LNB projektu pērn skāra līdzekļu apgriešana. Jau pirmajos mēnešos paredzētā summa tika samazināta par 10%, tad vēlreiz par 10%: rezultātā plānoto līdzekļu apjomam vajadzēja būt vairāk nekā 27 miljoniem latu, bet maijā bija palikuši 22 524 450. Kopumā 2009. gada maija beigās LNB būvlaukumā bija izpildīti darbi par 11 656 287,15 latiem (bez PVN). Gandrīz pilnībā bija pabeigts pagrabstāvs, tai skaitā pārsegums, un pirmajās asīs bija izbūvēta daļa pirmā stāva kolonnu, kā arī iebetonēts pirmā stāva pārsegums, mezonīna stāva kolonnas un pārsegums. Pieaugot darbu apjomam, bija pieaudzis arī būvlaukumā ikdienā strādājošo skaits – vidēji 250 cilvēki; nolīgto darbuzņēmēju skaits – 58. 2010. gads ar jautājuma zīmi Šobrīd ir skaidri redzamas LNB ēkas aprises, darbs turpinās, lai arī aktivitātes objektā salīdzinājumā ar pirmajiem 2009. gada mēnešiem ir ievērojami mazinājušās. Kā jau "Latvijas Būvniecība" savulaik norādīja, samazinātais finansējums var pagarināt nodošanas termiņu uz nenoteiktu laiku un vēl radīt papildu draudu – iespējamo budžeta grozījumu dēļ būvnieki principā nevar plānot un prognozēt ne darbus, ne piegādes, ne līgumus ar darbuzņēmējiem, ne citas lietas.
Pagājušā gada oktobra pēdējās dienās biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" rīkoja diskusiju "Kad un kā uzcelsim Gaismas pili: kā mainīsies projekta izmaksas taupības apstākļos". Tajā piedalījās tikpat kā visas iesaistītas puses – kultūras ministrs Ints Dālderis, LNB direktors Andris Vilks, pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, LNB būvuzraudzības kompānijas "Hill International" pārstāvis Karloss A. Reparass, "Sabiedrības par atklātību – Delna" projektu vadītāja Vineta Kleinberga, daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, inženieri, prese. Par to, kā šajā sarežģītajā finansiālajā situācijā turpināt būvniecību, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tomēr dominē viedoklis: jāizmanto visas iespējas būves turpināšanai. Kā intervijā "Latvijas Būvniecībai" pērnā gada nogalē norādīja LNB direktors Andris Vilks, "diskusijā izskanēja ļoti simpātiska doma, ka būtu tomēr jāapsver visas iespējas projektu nofinansēt pilnā apjomā, tāpēc, ka visoptimālāk, visizdevīgāk valstij būtu ar pilnu jaudu būvēt šodien – būvniecības izmaksu krituma apstākļos. Šī ideja ir ļoti pareiza – daudz izdevīgāk ir celt maksimāli ātri, maksimāli koncentrējot resursus, nevis novilcināt projektu. Tā iegūtu mēs visi – gan valsts, gan būvnieki." ULDIS ANDERSONS PUBLICITĀTES FOTO Latvijas būvniecība #1(18)/10
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes