Mārtiņmuiža

Mārtiņmuiža
Turpinām baudīt trekno gadu projektu ražu, šoreiz – biroju un noliktavu ēka. Slaveno Ļeva Tolstoja atziņu, ka "visas laimīgas ģimenes ir līdzīgas cita citai, bet nelaimīgās ir nelaimīgas katra savādāk", šoreiz apgriezīšu kājām gaisā un lietošu projekta apskatā, parādot, kā šis projekts ir veiksmīgs "savādāk". Komplekss atrodas Mārupes pagasta laukos, tuvāk Jaunmārupei nekā Mārupei, pie Stīpnieku ceļa krustojuma ar Daugavas ielu.
Mārtiņmuižas konceptuālā nagla nepārprotami ir eksponētā monolītā betona siena. Tā ir vizītkarte un vienlaicīgi ekrāns, kas redzams no Stīpnieku ceļa. Šādu būvelementu tehnoloģiskie smalkumi Latvijā bieži vien arhitektiem sagādā galvassāpes sliktā izpildījuma dēļ un līdz ar to nav populāri. Taču, ņemot vērā klienta specifiku – darbs ar betonu, ēkas tēlam tomēr konceptuāli tika akceptēts tieši betons. Apsveicama pasūtītāja vēlme objekta pievienoto vērtību veidot savā materiālā! Arhitektu pirmā projekta skice ar brīvstāvošu eksponētu betona plakni visā ēkas augstumā radās kā apliecinājums būvnieku tehniskajai varēšanai. Biroju daļas apjoms orientēts uz Daugavas ielu, un zemesgabala dziļumā piebloķēts noliktavu un smagās tehnikas servisa apjoms. Redzamākajā ēkas stūrī no Daugavas ielas liekta sienas kulise ved uz ieeju. Efektu pastiprina simboliskie vārti – sienas noturības atsaišu aila. Mets tika nekavējoties apstiprināts, un ēka pēc veidola tam atbilst.
Pēc pirmās vispārīgās apskates apmeklētājam kārtīgi jāinspicē ēka tuvumā un jāizbauda betona instalāciju, detaļu un labiekārtojuma mākslinieciskā sintēze un varenums. Tas nosacīti kvalificējams kā nākamais spēles līmenis. Betona monumentalitāti līdzsvaro ritmizēts ailu uzirdinājums, kas sasaucas ar blakus esošo stiklotās fasādes dalījumu, bet vieglais stiklotais ēkas stūris kontrastē ar betona masivitāti.
Koši sarkanoranžās Daugavas ielas fasādes daļas ar koka imitācijas plātņu apšuvumu atsvaidzina ēkas izskatu un ir trešais materiāls, kas ar savu toni palīdz sasaistīt visus elementus vienotā veselumā. Tāda pati loma ir pelēki un oranži stiklotajiem balkoniņiem. Konstruktīvi tie nepieciešami betona sienas noturībai, bet funkcionāli sagādā iespēju jebkurā mirklī ieelpot lauku plašumu.
Kā īsta daiļava betona siena spoguļojas ūdenī. Vizuļojošais āra baseins apņem arī ēkas priekšējo stūri. Ūdenstilpne ir vairāk nekā divus metrus dziļa un ir veidota ar nolūku – tā ir ūdens rezervuārs ugunsgrēka dzēšanai (ar speciālu pretaizsalšanas sistēmu). Dzidrā zaļganā ūdens masa hipnotizē kā bērnībā un, iespējams, patiesu prieku sniedz ne tikai man. Gar betona sienu pa tiltiņu dodoties uz ieeju, kombinācija ar ūdeni atbrīvo japāniskas, tadaoandiskas asociācijas, un – šķiet – tūlīt arī sārtas karpas pavīdēs. Iekštelpās ir sižeta turpinājums. Galvenā nesošā betona siena centrālajā gaitenī visu trīs stāvu augstumā veidota no monolītā betona ar vertikālu koka dēļu atspiedumu. Tas ir biroju daļas interjera mugurkauls, kas vēlreiz ļauj novērtēt bagātīgās betona faktūru iespējas. Siena un šaurais garenās halles ātrijs sadala plānojumu divos telpu blokos, kas funkcionāli savienoti ar laipām.
Tomēr ideālais ieceres risinājums bijis gan jāpakļauj ekonomiskās krīzes korekcijām, gan jāpielāgo pasūtītāja jaunajai biznesa idejai. Papildus atsevišķajai biroju daļai bija jāizveido izīrēšanai vēl viens biroju telpu bloks noliktavu apjomā (arī aprīkots ar ātriju apgaismojumam) un jāpalielina noliktavu apjoms. Tas nedaudz mainījis kopējo līdzsvaru, mazinot galvenās ieejas viennozīmīgumu. Jau gatavajā projektā bija jāsameklē vieta arī kādai no jauna iecerētai publiskajai funkcijai: pagrabā atrodas patlaban Baltijā vienīgā slēgtā simts metrus garā šautuve. Loģiski – jo pirmajā stāvā ar atsevišķu ieeju iekārtots ieroču un mednieku apģērbu veikals, ko rotā tematisks interjers. Moderni aprīkotās šautuves priekšrocība ir garumā – simts metri ļauj piešaut medību ieročus. Komplektu papildina interaktīvā šautuve – medību un stenda šaušanas digitālais simulators, kam vieta atradusies noliktavu apjomā.
Ēkas un tās interjera autoriem Andrim Vītolam un Ievai Spriņģei būtu interesanti iztēloties rezultātu, ja šī unikālā funkcija būtu zināma projektēšanas sākumā. Tomēr šāda vēlme radās pārāk vēlu, un tas liedza arhitektiem piedāvāt tik specifiskai funkcijai ideālu risinājumu. Šis ir kārtējais jau ierastā arhitektu likteņa piemērs – spēt līdzdzīvot notikumu mainībai un neparedzamībai. Un tā Mārtiņmuižai – tāpat kā burvju māksliniekam, pilnam pārsteigumu – arvien ir ko izvilkt no piedurknes apmeklētāju apbrīnam. Biroju ēka ar noliktavu "Mārtiņmuiža", Mārupe, Mārupes novads. Pasūtītājs – SIA "R2A". Projekta autori – SIA "AR.4", arhitekti – Ieva Spriņģe, Andris Vītols, arh. tehniķe Rita Soliženko. Ainavu arhitekti – SIA "Mani dārzi", Loreta Erele. Konstrukcijas – SIA "DWG", elektroapgāde – SIA "Remus", apkure un vēdināšana – SIA "Friteks". Ģenerāluzņēmējs – būvfirma SIA "Selvabūve". Apgaismojums – SIA "Plaza". Kopējā ēkas platība – 4717 m2. Kopējās būvniecības izmaksas – 3,2 milj. Ls. Projekts – 2006.–2007. gads. Būvniecība – 2007.–2008. gads. Teksts Viktorija Barinova, arhitekte Foto Aleksandrs Kendenkovs Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.86
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes