Sēne, kas sagrauj mājokli

Sēne, kas sagrauj mājokli
Mājoklī var mitināties mikroskopiskās sēnes, kas parazitē uz pārtikas produktiem (arī bojā tos un veido toksīnus), papīra, audumiem, ādas izstrādājumiem, koksnes, dažādiem krāsu un laku pārklājumiem. Ja tās sabojājušas kādu nenozīmīgu lietu, to var izmest, taču, ko darīt, ja kaite iemetusies pašā telpā?
Pelējums uz sienām, griestiem, stiklojumiem, tekstilijām, mēbelēm Pelējums ir sēne vai sēņveidīgs organisms, kas neražo hlorofilu (zaļas krāsvielas, ko augi izmanto augu barības vielu ražošanai kā fotosintezējošu pigmentu), tāpēc sēnes un tostarp arī pelējuma sēņu daudzie veidi absorbē barību no citiem apkārtesošiem matērijas veidiem. Sadzīvē var sastapt tikai mikroskopiskās sēnes, kas parazitē uz pārtikas produktiem (arī bojā tos un veido toksīnus), papīra, audumiem, ādas izstrādājumiem, koksnes, dažādiem krāsu un laku pārklājumiem. To bojājumi būvkonstrukcijām - sienām, griestiem, grīdām un citiem elementiem, kā arī mēbelēm un interjera aksesuāriem ir vairāk kvalitatīvi, nekā kvantitatīvi. Ēkas konstrukcijas un priekšmeti zaudē vizuālo izskatu, nepatīkami smako, izdala gļotādu kairinošas sporas, pasliktina gaisa kvalitāti, izraisa alerģiskas reakcijas cilvēka organismā, koncentrē mitrumu. Ēkas konstrukcijās tā rada apstākļus, lai parādītos daudz nopietnākas bioloģiska rakstura problēmas: koksnes puves (sauc arī par koksnes trupi) sēnes un koksni bojājoši kukaiņi (piemēram, ķirmji), kas spēj būtiski sabojāt ēkas būvkonstrukcijas, pat līdz pilnīgai sabrukšanai. Ķirmji bojā arī mēbeles. Kā rodas pelējums Pelējums izaug no pelējuma sēņu sporām, kas atrodas gaisā. Sporas tiek ienestas mājoklī ar āra apaviem, augiem, pārtikas produktiem - atliek tikai radīt sēnei labvēlīgus apstākļus. Pelējums rodas pozitīvā temperatūrā, kas nepārsniedz +40°C, lielā mitrumā (> 20 %) un organisku vielu barotnēs. To sekmē nekustīgs un mazkustīgs gaiss, gaismas trūkums telpā. Vsvairāk pelējumiem tiek pakļautas tapetes istabu mitros un tumšos stūros, vannasistabu, telpu sienu un santehnikas virsmas, kas ir siltas, mitras vai retāk mazgātas, izlietņu elementi, nemazgāti trauki, īpaši mitri kafijas un tējas biezumi, pārtikas produkti, ja tie nav ielikti ledusskapī.
Tapetes ar pelējumu
Tapetes pēc apstrādes ar fungicīdiem
Lai izvairītos no pelējuma,nedrīkst radīt pelējuma mikroskopiskajām sēnēm labvēlīgus apstākļus. Tas nozīmē: * regulāri vēdināt telpas, apģērbu un gultas piederumus; * izgaismot visus tumšos kaktus un nostūrus; * maksimāli ievērot dzīvoklī vidēji sausu (< 60 %) relatīvo gaisa mitrumu; * nepārkurināt telpas (< 22°C) ; * siltināt ēkas ārsienas. Lai atbrīvotos no pelējuma, * inficētais materiāls uzreiz jādezinficē. Sīkus vai mazvērtīgus priekšmetus, puķes, pārtiku likvidē un dezinficē tikai vietu, kur objekts ir atradies, stacionārus objektus (sienas, vannas utt.) dezinficē ar fungicīdiem (indīgas vielas, kas iznīcina mikroskopiskas sēnes, piemēram, firmas Vincents & Poliline būvķīmijas produkts Fungi). Rūpīgi jāizlasa fungicīdās vielas ražotāja instrukcija un tā stingri jāievēro; * sēņu inficēto virsmu parasti 2 stundas pēc dezinfekcijas jānomazgā ar tīru ūdeni, jo visas fungicīdās vielas ir indes; * jānožāvē virsma un jāpakļauj saules gaismai, var apstarot ar zilo lampu, UV stariem utt.; * novērst lieko mitrumu telpā mitrumu (kondensāts, tvaiki, ūdens noplūdes utt.) un radīt brīvu gaisa plūsmu (; * ja kādā telpas stūrī parādījies pelējums, stūris nav jānoārda, - pietiek to dezinficēt, žāvēt, notīrīt un atjaunot dekoratīvo virsmu, bet lai pelējums neveidotos no jauna, stūrī jārada sausa, silta un gaiša telpas atmosfēra. Biežākās kļūdas, mēģinot apkarot pelējumu Visbiežāk pelējuma likvidācija tiek uzsākta, mehāniski tīrot pelējuma vietu. Tas liek gaisā pacelties tūkstošiem sēņu sporām, kas pēc tīrīšanas nosēžas jau daudz plašākā telpā un turpina savas aktivitātes. Tāpēc ir svarīgi sākt apkarot pelējumu, veicot dezinfekciju un likvidējot pelējumam labvēlīgu vidi. Pret pelējumu pārliecinoši strādā gaisma, ventilācija, sausa vide un vispārēja tīrība. Pelējuma apkarošanu nedrīkst novilcināt, jo, izeidojies uz minerālas virsmas, piemēram, apmetuma, pelējums laika gaitā apēdīs pa milimetram no tās, bet, uzmetoties uz organiska materiāla – koksnes, piesaistīs pēc izmēriem lielāku pelējuma sēņu veidu - brantu, kas tautā tiek dēvēts par raudošo sēni. Trupe bojā ēkas pamtkonstrukcijas - sienas, griestus, grīdas
Trupe ir tas pats, kas puve, bet par "koka brantu" tautas valodā sauc ēku puvi, ko rada slapjā mājas piepe (asarojošā piepe)- latīniski – Merulius lacrymans. Slapjās mājas piepes sēņotne sākumā ir irdena, balta, bet drīz vien tā vietām iegūst nedaudz rožainu nokrāsu, vietumis to sāk pārklāt netīri dzelteni plankumi. Uz sēņotnes bieži redzami ūdens pilieni, kādēļ to arī sauc par slapjo ("lacrima" nozīmē asara).Tikai vecāka sēņotne izžūst, kļūst blīvāka, pieņem tumšāku nokrāsu un pārvēršas pelnu pelēkuma plānā, ādainā plēvē.
Izveidojusies sēņotne cenšas pa mūra vai citām spraugām nokļūt ēkas nākamos stāvos vai citās telpās ar īpašu auklai līdzīgu veidojumu palīdzību, kas sākumā visbiežāk ir baltas un lokanas, bet vēlāk kļūst iedzelteni pelēkas vai pelēki brūnas, izžuvušas tās ir trauslas. Šīs auklas veidojas diega un pat 9 mm resnumā. Slapjajai piepei šādas auklas ir ļoti raksturīgas. Pūstošā koksne plaisā kubiskās figūrās. Atmirusi sēņotne nokrīt no koksnes kā netīra, saplēsta lupata. Tā puse, kas agrāk piekļāvās kokam, nereti ir sudrabainas krāsas zīda izskatā. Labvēlīgos apstākļos no sēņotnes attīstās augļu ķermeņi, kas vidusdaļā izskatās kā grumbuļaina, ādaina, brūngana plēve ar biezu šķiedrveidīgu baltu malu. Sporas ļoti niecīgas — 8-12 mikronu (1 mikrons = 0,001 mm) garas un 4—6,5 mikronu platas. Labi dīgst arī paaugstinātā temperatūrā (ap +25°C).
Koksnes brants tiek bieži jaukts ar citām puves sēnēm – ar brūno vai krāsaino pagraba piepi (Coniophora cerebella, Duby)
un ar balto mājas piepi (Poria vaporaria, Fries) , kas arī ir bīstamas koka būvkonstrukcijām.
Brants, atšķirībā no pelējuma, pats ražo mitrumu un ir daudz agresīvāks. Ja to nelikvidē, dažos gados konstrukcija var sabrukt. Lai iznīcinātu brantu uz būvkonstrukcijas, inficēto vietu izgriež, dezinficē konstrukcijas daļas, kas atradušās infekcijas perēkļa tuvumā, tad uzklāj antiseptisku līdzekli un izgrieztajā vietā iestrādā ielāpu jeb protēzi. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=puteklu_ercite TEXT=[Par putekļu ērcītēm, kas mājo gultā, paklājos un citur mājoklī, lasiet šeit!]} Autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar sertificētu būvinženieri, inženierzinātņu doktoru Juri Biršu. Vairāk par mājokļa uzturēšanu un kopšanu lasiet šeit!
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes