Vai termogrāfija ir brīnumlīdzeklis?

Vai termogrāfija ir brīnumlīdzeklis?
Pēdējā laikā ir pieaugusi interese par patērētā enerģijas daudzuma analīzi un iespējām ietaupīt enerģiju. Taču cilvēki bieži tiek maldināti par to, kā tiek veikta šāda analīze un kādi instrumenti nepieciešami enerģijas patēriņa analīzei. Metožu daudzveidība Dažādi uzņēmumi piedāvā atšķirīgus pakalpojumus – energoauditus, termoauditus, termovīzijas, energoplānus, energosertificēšanu utt. Kā atšķirt citu no cita un kā saprast, ko klients iegūst par samaksāto naudu? Dažādās metodes var atšķirt pēc tā, vai tiek veikti tikai mērījumi un iegūto datu apstrāde, vai arī tiek veikti aprēķini, analizēti dati par pagātni un izstrādātas nākotnes prognozes. Pirmajā metožu grupā ietilpst dažāda veida mērījumi, piemēram, temperatūras, gaisa kustības ātruma, ūdens caurplūdes un citi mērījumi. Iegūtos datus apstrādā, un klientam tiek piedāvāts datu kopsavilkums par situāciju, kas ir mērījumu veikšanas brīdī. {IMAGE}Viena no pirmās grupas populārākajām metodēm ir termogrāfija. Šīs vizuāli iespaidīgās metodes nozīmīgums ēkas enerģijas patēriņa analīzē bieži vien tiek pārspīlēts, un klients nesaņem gaidīto rezultātu. (Foto no www.termoauditi.lv) {BREAK} Otrā metožu grupa ietver datu analīzi par enerģijas patēriņu pagātnē un faktoriem, kas to ietekmē, kā arī tiek sastādīta ēkas siltuma bilance un veikts ieteicamo energoefektivitātes pasākumu aprēķins. Termogrāfijas definīcija Termogrāfija ir infrasarkanā starojuma vizualizācija, t. i., elektromagnētiskā spektra infrasarkanajā zonā tiek noteikts starojums, ko pārvērš attēlos. Visi objekti izdala infrasarkano starojumu atkarībā no temperatūras – pieaugot objekta temperatūrai, pieaug tā infrasarkanais starojums. Termogrāfijas veikšanai tiek izmantota termokamera, kas vizualizē infrasarkano starojumu. Siltākie objekti attēlos izceļas uz aukstāko objektu fona, piemēram, cilvēks gan dienā, gan naktī izceļas uz apkārtējās vides fona. Izmantošanas jomas Sākotnēji termogrāfiju izmantoja militāriem un drošības pasākumiem, taču šobrīd tās lietojums ir kļuvis krietni plašāks – būvniecībā tiek noteikti slēptie defekti (gaisa spraugas, siltumizolācijas iestrādes kvalitāte, mitruma skartas vietas, konstrukciju salaidumu vietas utt.), enerģētikā – pārvades līniju savienojumu pārkaršanas vietas, ugunsdzēsēji dūmos meklē cilvēkus, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmās tiek noteiktas noplūdes vietas un sienās vai grīdās iebūvētas apkures sistēmas cauruļvadu atrašanās vietas, rūpniecībā – dažādu mehānismu pārkaršana un sistēmu noplūdes vietas, bet medicīnā – diagnostikā. Pieredzējis energoauditors termokameru izmanto tikai tad, kad jānosaka slēptie defekti, piemēram, bojāta siltumizolācija, mitras konstrukcijas, logu izbūve sienās utt., taču termokamera nav energoauditora ikdienas mērinstruments. Termogrāfijas veikšana Kā jebkurā jomā, kas saistīta ar tehnoloģijām, iekārta prasmīga lietotāja rokās veic tai paredzētās funkcijas, bet neprofesionāla cilvēka rokās tās darbība ir bezjēdzīga. Lai strādātu ar termokameru un varētu pareizi interpretēt iegūtos attēlus, nepieciešama ievērojama pieredze. Pieredzējis speciālists pateiks, ka ēku termogrāfiju iespējams veikt tikai apkures periodā un arī tikai tad, kad temperatūras starpība ir vismaz 10 °C. Virkne termokameru ir jutīgas pret apkārtējās vides temperatūru, tāpēc termogrammas nav iespējams iegūt tad, ja ārā ir ļoti auksts vai ļoti karsts. Lai veiktu termogrāfiju ēkai un iegūtu termogrammas, kas nav kļūdainas un ir analizējamas, jāizpilda virkne nosacījumu, piemēram: Siltumizolācijas pārbaude – telpas un āra gaisa temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 °C; vienmērīgs un stabils temperatūras sadalījums uz virsmas; ēkas pārbaude gan no iekšpuses, gan ārpuses; jāzina siltumizolācijas veids un konstrukcijas parametri; ja ir paaugstināta temperatūras starpība starp telpu un āra gaisu un pazemināta siltumpārejas pretestība, termogrammā ēkas ārpusē redzami karstuma punkti. Jumta konstrukcijas mitruma pārbaude – jumtam jābūt sausam; jābūt saulainai dienai vai apkurinātai ēkai; jābūt skaidrai naktij; pavisam neliels vējš vai bezvējš; jumtam dziestot, slapjā siltumizolācija ilgāk paliek silta. Termogrāfija ēkām un enerģijas patēriņš Diemžēl atraktīvās termogrammas ar krāsainajiem temperatūras laukiem nav iespējams izmantot ēkas energoauditā, lai veiktu siltuma zuduma aprēķinus, jo ēkas norobežojošo konstrukciju virsmas temperatūra nesniedz informāciju par siltuma zudumiem caur konstrukcijām, piemēram, apkures radiators zem loga termogrammā redzams sarkanā krāsā, taču attēls nedod nekādu informāciju par siltuma zudumiem šajā ārsienas fragmentā. Siltuma zudumu aprēķinu veikšanā tiek izmantoti dati par konstrukcijas materiālu, tā siltumvadītspējas koeficientu (to var noteikt, veicot mērījumus ar siltuma plūsmas mērītāju) un konstrukcijas biezumu. Vizuāli pievilcīgās termogrammas tiek izmantotas, lai pārliecinātu iedzīvotājus uzlabot energoefektivitāti, jo tās vienkāršā un saprotamā veidā ilustrē siltuma zudumus un nepieciešamību ēku siltināt. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka termogrāfija ir jauks enerģijas lietotāju pārliecināšanas instruments, kas, runājot līdzībās, ir analogs pasakai par zvejnieku un zelta zivtiņu, kad vecais vīrs gāja un lūdza padarīt sievu par valdnieci. Čiks no tā iznāca tāpēc, ka vēlmes pārsniedza iespējas. Tāpat ir gadījumā ar termogrāfiju: ir attēls, no kura gribētos iegūt maksimālu informācijas apjomu un rīkoties, bet... informācija, ko tā sniedz, ir ar ļoti ierobežotu un specifisku lietojumu. Metodes priekšrocības • attēls, kas ļauj salīdzināt temperatūras lielā laukumā; • spēja uztvert kustīgus elementus; • iespēja noteikt nolietotas detaļas, pirms tās ir saplīsušas; • var veikt mērījumus vietās, kurām grūti vai bīstami piekļūt; • šī mērījumu metode nav destruktīva un nebojā mērāmo objektu. Trūkumi • attēlus ir grūti precīzi interpretēt pat speciālistiem ar lielu pieredzi; • precīzus mērījumus ir grūti veikt starojumu dēļ; • lielākajai daļai kameru precizitāte ir ±2% vai sliktāka (nav tik precīzas kā tiešais kontakts); • lai apgūtu un uzturētu prasmes un zināšanas par infrasarkano starojumu, nepieciešami ievērojami laika resursi; • var mērīt tikai virsmas temperatūras; • nav iespējams mērīt caurspīdīgus materiālus; • termokameru dārdzība un trieciennedrošība. Autore: Andra Blumberga, Dr. SC. Ing. LATVIJAS BŪVNIECĪBA Nr.2, 2008 Foto no www.termoauditi.lv
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes